"Arhitekta Modra Ģelža birojs", kopš 2014.gada birojs "AR&DE"

1991.gadā dibināts uzņēmums "Arhitekta Modra Ģelža birojs", kuru dibināja Modris Ģelzis (1929-2009), viens no izcilākajiem 20.gs. Latvijas meistariem.  Padomju modernisma arhitektūras pārstāvis Latvijā. 

Nozīmīgākie viņa projekti ir Dzintaru koncertzāle (1959.g. 2003-2006.g.) iekļauta Latvijas kultūras kanonā, Valmieras teātris (1961-2004.g.), Rīgas Jūras pasažieru osta (1961-1965.g.), sanatorijas “Rīgas Jūrmala” pansionāts Jūras ielā Majoros (Latvijas Republikas Saeimas viesu nams) (1965),  pirmā eksperimentālā lielpaneļu ēka (Saulgožu ielā Rīgā, 1958), Ģelžu ģimenes vasarnīca Pabažos (1959.g.) kurai ir kultūras pieminekļa status,  Aeroflot centrālā aģentūra Rīgā, Blaumaņu un Brīvības ielas stūrī (1984-1991.g.), Latvijas Repubikas vēstniecība Briselē, ēkas rekonstrukcija (1994.g.), Lielās ģildes rekonstrukcija (2003/2007), Latvijas PSR Viļa Lāča valsts bibliotēkas projekts (1977)

1989.gadā sāk strādāt kopā ar Gunāru Birkertu (1925-2017)  pie Latvijas Nacionālās Bibliotēkas projekta  līdz pat 2009.gadam.

2009.gadā uzņēmumu sāk vadīt arhitekte Sandra Laganovska, kura "Arhitekta Modra Ģelža birojā" ir no 1999.gada. Iepriekš strādājusi kopā ar arhitektu Pēteri Blūmu birojā "Konvents", kurā nozīmīgākais darbs bija pie Ventspils pils atjaunošanas un teritorijas labiekārtojuma.

Strādājot "Arhitekta Modra Ģelža birojā" kopā ar Modri Ģelzi ciešā sadarbībā un mijiedarbojoties ar radošām idejām ir līdzdarbojusies pie Porsche autosalons Krasta ielā Rīgā ( 2001-2002),  Dzintaru koncertzāles rekonstrukcija (2003-2006.g.), Filharmonijas koncertzāles (Lielā Ģilde) rekonstrukcija, interjera dizains, Rīgā (2007), Latvijas Nacionālās bibliotēkas infrastruktūras skiču projekts (2002.g.) un līdzautore virknei privātmāju projektiem un interjera dizainiem.

"Kopš viņu satiku mani viņā vienmēr pārsteidza prāta spožums un erudīcija, līdz pat viņa mūža beigām. Bet neskatoties uz viņa dzīves gadiem un pieredzi, es vienmēr izteicu savas domas atklāti un reizēm asi. Domāju, tas viņam bija interesanti un tā arī izveidojās mūsu radošā savienība darbos, kas tika radīti viņa pēdējos dzīves gados. Ja Modris Ģelzis būtu bijis tikai tāds kā guru un skolotājs, kurš norāda tikai ko darīt, diez vai mums izveidotos tik ilga sadarbība. Mēs runājām ne tikai par arhitektūru, bet dalījāmies daudzos dzīves notikumos, domās par dzīvi un tās uztveri, un bailēm. Tas notika dabiski un it kā pats no sevis. Modris Ģelzis pats izteicās, ka nekad visā savā dzīves laikā viņam nav bijusi tāda radošā sadarbība kāda tā bija ar mani." (Sandra Laganovska)

No 2009.gada sāk strādāt kopā ar arhitektu Gunāru Birkertu pie Latvijas Nacionālās bibliotēkas, kā līdzautors interjera dizainā un teritorijas labiekārtojumam ap ēku, līdz pat ēkas nodošanai ekspluatācijā 2014.g.

"Gunārā Birkertā apbrīnoju, viņa inteliģenci un toleranci pret jaunām idejām, kuras viņš vienmēr uzklausīja ar interesi, pēc tam izstāstīja, kāda bija viņa ideja un tikai tad pieņēma lēmumu, kuru ideju realizēt dzīvē. Tā arī sanāca, ka daudzas manas idejas tika realizētas LNB ēkā." (Sandra Laganovska)

2014.gadā uzņēmums tiek pārsaukts – AR&DE (architecture&design)

Ar pietāti pret veco arhitektūru radīt jauno, kas iekļaujas vidē respektējot apkārtesošo dabu (kokus un debespuses). Katrs projekts ir īpaši individuāls, domājot par telpu lietotāju labsajūtu un komfortu.

Projektējot ēku uzreiz tiek domāts arī par interjeru, līdz ar to ir iespēja ne tikai pasūtīt arhitektūras projektu, bet arī interjera dizaina projektu ar individuāli dizainētām mēbelēm un speciāli radītiem mākslas objektiem.

Ir iespēja arī saņemt konsultācijas dzīvokļu un ēku pārplānošanā, un citos jautājumos, kas saistīti ar funkciju un dizainu.